Kā nesteidzīgi un rāmi plūst Rūjas upes ūdeņi, rimti klaudz
steļļu sistavas piesitieni. Noteiktā ritmā un stingrā secībā cilājas nīškārtas,
paverot ceļu atspoles vestam audu pavedienam. No labās uz kreiso un atkal
atpakaļ. Metiens, piesitiens, metiens, piesitiens... Top audums. Reiz Jūs to
paņemsit rokās. Un sajutīsit audējas roku pieskāriena siltumu. Pat pēc daudziem
gadiem, pat tikai neliels auduma gabaliņš glabās šo roku siltuma un gaišu domu
spēku... Kā upes nesta pasaules ūdeņu daļa, tas – mūžības daļa.